+371 630 267 77

Helper

Saeimas Latgales apakškomisijas deputāti ar kūdras nozares pārstāvjiem diskutē par nozares attīstību Latgalē

2019. gada 25. oktobrī – Saeimas Latgales apakškomisijas izbraukuma sēdē Balvu novadā notika pirmā deputātu un kūdras nozares pārstāvju diskusija par nozares neizmantoto potenciālu un attīstības iespējām Latgales reģionā.

Diskusijā piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputāti un kūdras nozares pārstāvji – Latvijas Kūdras asociācijas biedri, tostarp uzņēmums “Laflora”, kā arī Balvu novada pašvaldības pārstāvji. Pēc diskusijas deputāti apmeklēja vienu no lielākajām kūdras produktu ražotnēm Latgalē – uzņēmuma “Compaqpeat” ražotni Balvu novada Briežuciema pagastā, kur uzņēmums investējis vairāk nekā 5 miljonus eiro un sezonas laikā nodarbina līdz 40 darbiniekiem.

Latvija ir kūdras resursiem bagāta valsts, kūdras lielvalsts visas Eiropas kontekstā, bet šie resursi netiek pilnvērtīgi izmantoti tautsaimniecības attīstībai, sevišķi Latgales reģionā. Tas ir kūdras purviem bagātākais Latvijas reģions – 31% no visiem Latvijas kūdras resursiem atrodas tieši Latgales plānošanas reģionā. Savukārt, no visām Latvijas kūdras ieguves licenču platībām šeit atrodas tikai 15% platību.

Kūdras ieguves nozares ilgtspējīga un pārdomāta attīstība – kūdras ieguve un infrastruktūras izveide, rūpnīcu būvniecība kūdras produktu ražošanai - sniegtu Latgales reģionam sociālekonomiskus ieguvumus: nodrošinātu ieņēmumus pašvaldību budžetos nodokļu un zemes nomas maksas veidā, veicinātu apjomīgas investīcijas reģionā, kā arī sekmētu nodarbinātību, turklāt statistikas dati rāda, ka vidējais kūdras uzņēmumos nodarbināto atalgojums pārsniedz vidējo atalgojuma līmeni.

Ņemot vērā, ka kūdras ieguves process ir lēns un vienā kūdras ieguves vietā notiek vairākus desmitus gadu šie ieguvumi prognozējami ilgtermiņā.

Kā norāda Saeimas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks: “Faktiski visos Latvijas stratēģiskās plānošanas dokumentostiek runāts par maksimāli efektīvu vietējo dabas resursu izmantošanu un arī pētījumiem to perspektīvā izmantošanā. Kūdra ir viens no retajiem dabas resursiem (turklāt lēni atjaunojamajiem), ar ko var lepoties Latvija. Kūdras resursu ieguve un tās eksports ieņem nopietnu vietu Latvijas kopējā eksporta bilancē. Kas ir ļoti svarīgi – kūdras ieguve un substrāta ražošanas industrija – ir ar ļoti izteiktu reģionālo ietekmi. Tas ir, mēs runājam par valsts policentrisku un uz reģioniem vērstu attīstību, jo veicinām vietējo nodarbinātību, kas savukārt ietver bezdarba līmeņa mazināšanos, iedzīvotāju izvēli par labu dzīvesvietai laukos un nodokļu iemaksu pašvaldību budžetos. Attīstot šo jomu ilgtermiņā, ir jāveicina maksimāla pievienotās vērtības radīšana  visām kūdras produktu grupām un ar to saistīto saimniecisko darbību – substrātam, stādu audzēšanai, sorbentiem utt. Faktiski runa ir par kūdras nozares attīstīšanu  sadarbībā starp uzņēmējiem,  zinātniskajām institūcijām, pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.”

Latvijas Kūdras asociācijas padomes loceklis, Daugavpils novada Nīcgales purvā strādājošā kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks secina: “Lai dotu nepieciešamo impulsu kūdras nozares attīstībai, valsts plānošanas dokumentos nepieciešams derīgo izrakteņu ieguvi un pārstrādi definēt kā atsevišķu, svarīgu tautsaimniecības nozari, iekļaujot to valsts nozaru politiku sarakstā. Piemēram, Nacionālajā attīstības plānā paredzēt derīgo izrakteņu ieguves nozari kā vienu no virzieniem attīstībai reģionos, uzsverot Latgali. Savukārt Nacionālajā Klimata un enerģētikas plānā ir atbalstāma kūdras ieguve lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.  Kūdras izmantošana mežsaimniecībā un apzaļumošanā  var sniegt ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā un veicināt emisiju piesaisti, savukārt izmantošana dārzkopībā ir svarīga pārtikas nodrošināšanai. Reģionu attīstības plānošanas dokumentos kūdras nozare jāplāno kā attīstāma nozare kopā ar dārzkopību un mežsaimniecību. Tāpat būtiski Latgales plānošanas reģionā neparedzēt papildu aprobežojumus potenciālajām kūdras ieguves atradnēm.”

Balvu novada uzņēmējs, SIA “Balvi Flora” valdes loceklis Ivars Zaharāns piebilst: “Kūdras ieguves nozares uzņēmumi Latgalē ir vieni no lielākajiem darba devējiem laukos. Tanī pat laikā nozare beidzamajā laikā sāk izjust kvalificēta darba spēka trūkumu. Plānojot Latvijas saimniecisko darbību, īpaša vērība būtu jāvelta darba spēka noturēšanai un piesaistei lauku reģionos, lai saglabātu ekonomisko aktivitāti un apdzīvotību  laukos. Tāpat domāju – ikvienam ir tiesības dzīvot savā ierastajā vidē, bezdarba dēļ dzīvesvieta nevienam nebūtu jāmaina. Jādomā par kūdras izmantošanas iespējām tepat reģionā, lai radītu jaunas darba vietas – piemēram, koku stādu, dekoratīvo augu un dārzeņu audzētavu izveides veicināšanu. Jāpalielina kūdras izmantošanas apjomi pakaišiem, kūdra piesaista amonjaku un līdz ar to veicina SEG emisijām draudzīgāku lopkopību.”

Kūdras produktu eksports Latvijas kopējā eksporta bilancē, izteikts naudas vienībās (EUR) sastāda 6,3% no kopējā eksporta apjoma. 95% no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām.

Šobrīd Latgalē kūdra tiek iegūta 12 purvos 3763 ha platībā, darbojas 11 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 430 darbinieku sezonas laikā,  ieguves un pārstrādes infrastruktūrā investēti ap 30 miljoniem eiro.

Kopumā Latgalē atrodas kūdras atradnes 300700 ha platībā, no tām atskaitot aizsargājamas dabas teritorijas, kur kūdras ieguve netiek paredzēta, teritorijas, kurās šobrīd kūdras ieguve jau notiek, kā arī teritorijas, kas ir pārāk nelielas, lai tur būtu ekonomiski pamatoti uzsākt kūdras ieguvi (zem 30 ha), secināms, ka potenciālā kūdras ieguvei izmantojamā teritorija Latgalē ir aptuveni 107000 hektāru. Lielākā daļa jeb 80% purvu Latvijā, tostarp Latgalē, pieder valstij (vairāk nekā 60% AS “Latvijas Valsts meži” valdījumā) un pašvaldībām.

Kā norāda Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere: “Lai racionāli izmantotu kūdras resursus, vispirms kūdras ieguve būtu plānojama tajās kūdras atradnēs, kur ieguve tika uzsākta pagājušajā gadsimtā, bet netika pabeigta, kā arī esošajām ieguves platībām pieguļošajās teritorijās.

UZZIŅAI:

  • Pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug. Ņemot vērā resursu pieejamību, Latgalei ir potenciāls attīstībai - ievērojot vides aspektus un stingru kūdras nozares normatīvo regulējumu, ilgtspējīgi attīstīt kūdras ieguvi reģionā.
  • Kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas.
  • Kūdras ieguve ir tradicionāla tautsaimniecības nozare, kūdru Latvijā iegūst jau kopš 18.gadsimta. Mūsdienās kūdru izmanto galvenokārt dārzkopībā – stādu un dārzeņu audzēšanai.
  • Latvijā iegūto kūdru izmanto visā pasaulē – 95% no Latvijas kūdras  tiek eksportēta, un pērn eksports sasniedza 176 miljonu eiro jeb 6,3% no valsts kopējā eksporta apjoma.
  • Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus.
  • Latvijā darbojas 63 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi.
  • Šobrīd kūdras ieguves un pārstrādes nozarē nodarbināti gandrīz 3000 cilvēku (ieguves sezonas laikā), galvenokārt reģionos, samaksātie nodokļi vidēji gadā sasniedz 19 miljonus eiro.
  • Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā.
  • SKDS veiktais pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kūdras ieguvi ir pozitīva vai drīzāk pozitīva (72%), savukārt drīzāk negatīva un negatīva attieksme ir 9% iedzīvotāju, bet 19% - nav viedokļa.